Man nekad nav patikuši porolona sūklīši. Man no tiem zosāda metas, sevišķi, ja tie ir slapji. Sūklīši ir poraini, tāpēc ūdens tajos saglabājas ilgi, pat tad, ja tos kārtīgi nospiež. Žūst tie ļoti lēni. Visbiežāk tie ir mitri vienmēr, jo traukus taču mazgā vairākas reizes dienā!
Tāpēc vienmēr izmantoju drāniņas. Ņemu frotē vai vienreizējās, kas ir lielos ruļļos. Ar vienu tādu drāniņu nomazgāju traukus un noslauku galdu.
Ja nepieciešams notīrīt piedegušu ēdienu vai ko paberzt, izmantoju metālisku beržamo.
Nesen atcerējos, ka mamma tīrīja katlus ar vecu kaprona aizkara gabalu. Toreiz vēl nodomāju, kāpēc ne ar parastu lupatu?
Pirms dažām dienām gribēju izmest gabalu aizkara, kas saglabājies no 90. gadu modes. Bet, pirms to daru, nogriezu gabalu un paberzu krūzi, kuras iekšpusē bija tumšs aplikums no tējas.
Biju pārsteigta par rezultātu, krūze tūlīt kļuva balta, bez kādas piepūles. Šim audumam piemīt tīrīšanas spējas. Acīmredzot, savas stingrās struktūras dēļ šis audums darbojas kā birste.
Lai padarītu vecā aizkara gabalu acij tīkamāku, uzmeistaroju no tā šādu lietu:
1. Nogriezu aizkara gabalu (platums 15 cm, garums 80 cm).
2. Ar rokām sakrokoju auduma sleju.
3. Vidū pārsējām ar auklu.
4. Izveidoju cilpiņu, lai vieglāk jauno trauku mazgājamo rīku varētu pakārt nožūšanai.
Tā plusi: viegls, ūdens ātri notek un drāna paliek sausa, labi nomazgā piekaltušu ēdienu no traukiem, darbojas kā porolona sūklīša abrazīvā daļa. Tiek galā ar taukiem uz flīzēm. Ar katru mazgāšanas reizi tā kļūst baltāka. Tātad, tīrāka!
Pats galvenais – ietaupās ģimenes budžets. Neraugoties uz to, ka sūklīši nemaksā dārgi, ja paskaita, tie ātri vien jāmaina, tad gada laikā sanāk laba summiņa, kuru labāk iztērēt citām vajadzībām.
Bet te par velti! Ar vienu aizkaru pietiks veselam gadam.
Laba lieta, nekautrējieties, lietojiet!