Kāda sieviete portālā “Sūdzības” pastāstīja par situāciju, kuru piedzīvoja Bolderājas poliklīnikā. kā izrādās, tad mātei ir 4 bērni, viņa smagi strādā, lai visi justos labi, kā arī papildus tam pirms kāda laika uzzināja, ka bija piektā bērniņa gaidībās. Sieviete gan piebilst, ka nebija tam gatava, taču tāds liktenis.
Ņemot vērā, ka ģimene nesen pārvācās uz Bolderāju, tad nācās vien tuvākajā apkārtnē meklē kādu, kas varētu palīdzēt. Tad tika nolemts doties uz Bolderājas poliklīniku.
Sieviete raksta:
Visu dzīvi strādāju. Nekad nedzēru, nelietoju neko. Audzinu 4 bērnus. Man ir 33 gadi. Dzīvoju ar bērna tēvu, kurš arī neko nelieto un ir arī jau diezgan atpazīstams kā sportists sporta cīņu sfērā. Nesen uzzināju, ka esmu stāvoklī. Biju šokā, jo nebiju gatava dzemdēt 5. bērnu.
Jo daudz strādāju, lai dzīvotu samērā labi. Tā sanāca, ka nesen pārvācos dzīvot uz Bolderāju. Bija jāmeklē ginekologs. Atradu. Nebija gan daudz pozitīvu atsauksmju par konkrēto ārstu, taču zinu, ka neesmu uz konflikta vērsta, tāpēc gāju pie viņas.
Cilvēki mīļie, ja vien jūs zinātu, ko tagad pārdzīvoju un cik daudz līdz pat laikrakstam avīzē vēlos darīt, lai šādu situāciju vairs nebūtu! No pirmās vizītes tiku pazemota, aizskarta un nepārtraukti tiek pārmests tas, ka bērnu tomēr atstāju.
Daktere nezina, ka visu laiku strādāju, rūpējos par saviem bērniem un nestaigāju pa dienestiem, lai saņemtu kādu palīdzību. Taču nesen satiekot medmāsu uzzināju to, ka arī viņai zvanīja daktere tiešā nozīmē iznesot smadzenes stāstot, ka man jau ir kaudze bērnu un manā vietā daktere nedzemdētu vairs!
Mani tas ļoti aizskāra, jo visi mani bērniņi ir aprūpēti, mājās nesen uztaisījām remontu dzīvojam pilnvērtīgu dzīvi, taču kautkāda daktere, kas mani nezina vispār, vienkārši regulāri mani pazemo ar pārmetumiem, ka man nav jādzemdē.
Ko esmu parādā? Ko izdarīju tādu, ka no ārsta ejot prom regulāri jāraud? Vai ir jebkāda veida tiesības šādi rīkoties? Nekad neesmu satikusi tādu ārstu. Vai viņas darīšana, cik man bērnu? Vai ārsts var tā izturēties?
Kad saku, ka jūtos slikti, bija pat tā, ka līdz samaņas zudumam un daktere vienkārši ignorē. Un tai dienā pateicos cilvēkiem no procedūru kabineta, kas deva man spirtu ostīit un visādi centās mani savest pie samaņas, jo pēc ginekologa uzreiz gāju knapi. Kāpēc regulāri jāklausās kāds man vecums un tā jau pietiekami bērnu?