Sabiedrībā valda stereotipi. Līdz pat šim laikam par vecumu un novecošanu ir aizspriedumi. Vecos vairs neņemam vērā, atņemot tiem iespēju būt aktīviem un socializētiem.
Sievietes baidās teikt savu vecumu. Skaitļi biedē, jo šķiet, ka 40 gados jau ir krīze, 50 gados – vēl kaut kas cits, bet 60 gados – vilciens jau aizgājis, dzīve galā. Vismaz tāds uzskats valda sabiedrībā. Bet tas jau pašos pamatos ir nepareizs.
Mode 40 gadīgām sievietēm.
Ja sieviete dzīvo pareizi un rūpējas par sevi, tad brieduma gados viņa tikai uzplaukst. Viņa ir pieredzējusi, sievišķīga, gudra. Lai atklātu sevi, viņai labi jāģērbjas, taču daudzi stila padomi to neveicina.
Neprasmīgi dizaineri pieaugušā sievietē slēpj sievieti, kura ar laiku nekur nepazūd. Domājot citādi, viņi stipri maldās.
Skarbi, bet patiesi par to runā blogere Lidija Rajevska: „Jūs mētājaties no vienas galējības uz otru. Te jūs rakstāt, ka pēc 40 ir nepieklājīgi valkāt džinsus un futbola krekliņus, staigāt augstpapēžu kurpēs un valkāt kleitas virs ceļiem. Piedāvājat slēpt varikozes bojātās kājas un celulītu stilīgās platās biksēs un savelkošās biksītēs līdz padusēm. Te atkal iesakāt valkāt kleitas ar dekoltē teju līdz pat klitoram un valkāt kurpes ar 15 cm augstiem papēžiem (Koko Šanele līdz pat nāvei valkāja augstpapēžu kurpes, bet viņai tad bija gandrīz 200 gadi!).
Kā patiesībā vajag? Sievietei, kurai ir 40, nav jāslēpj savs augums. Tāpēc jo vairāk viņa no sevis kaunēsies, jo vairāk apaugs ar taukiem un kompleksiem. Tā ir organisma psiholoģiska aizsardzība cilvēkam, kurš to nepieņem.
Tajā pat laikā pārāk īsi svārki un šķēlumi izskatīsies vulgāri. Ko tādu piedos tikai 18 gadīgām meitenēm, kuras vēl atrodas sevis meklējumos un nezina, kā izpaust savu „es”.
Nobriedušām sievietēm ar katru apģērba gabalu ir jāpasvītro sava auguma labās puses un jāslēpj trūkumus. Tas ir vispārējs noteikums visos vecumos.
Un vēl svarīgi ir ģērbties atbilstoši situācijai. Tas ir, pastaigai izvēlēties džinsus vai vieglu kleitiņu, bet uz ofisu vilkt mugurā blūzi, ziemā valkāt siltus zābakus, bet vasarā var arī augstpapēdenītes.
Tas pats par aksesuāriem. Soma netiek pieskaitīta pie aksesuāriem, tā drīzāk ir nepieciešamība. Un ieteikt to nēsāt tikai kā rotājošu elementu, kā to dara daži mūsdienu stilisti, nav pareizi. Tai jāpilda arī praktiskas funkcijas.
„Lai dotu stila padomus 40 gadīgām tantēm – ir jābūt tādai tantei! Un tad tu zināsi, ka ieteikt viņām izmest savas lielās somas tāpēc, ka tās izgājušas no modes, un to vietā nopirkt klaču – ir slikts padoms”, saka Lidija, kurai pašai ir ap 40.
Klaču jau mēs nopirksim, bet vai esi redzējusi, kādi mums ir maki? Par bankas karti pat nerunāsim. Pirmkārt, ar tādu karti tu tirgū par kartupeļiem nenorēķināsies, otrkārt, tu vispār zini, kas ir mūsu makos vēl bez naudas? Tur ir daudz dažādu veikalu atlaižu karšu un vismaz triju aptieku atlaižu kartes!
Tur ir laimīgie divi dolāri, maciņa pele, bērnu fotogrāfijas, svētīts papīrītis ar lūgšanu un adrešu saraksts! Ar visiem taviem V.U.Tv. (vārds uzvārds, tēva vārds), adresi, asins grupu un radu telefoniem, dažādiem gadījumiem, ja nu kas.
Un vēl mūsu somās atrodas zāles pret galvas, vēdera un kuņģa sāpēm, avārijas kontracepcija, kabatas lakatiņi, mājas atslēga, vasarnīcas atslēgas, kaimiņienes dzīvokļa rezerves atslēga un brilles! Divi pāri kā minimums: saules brilles un lasāmās, lai metro grāmatu palasītu! Un kā tad, tavuprāt, to visu saspiest tajā modernajā dūmakainas rozes krāsas klačā?
Vēl viena pārsteidzoša tendence – kopējo peldkostīmu un pareo uzspiešana. Vecākām sievietēm arī ir tiesības sauļoties. Un apaļīgi var būt arī pusaudži. Tādā gadījumā jāsakārto uzturs, nevis jāslēpjas no saules.
„Bet pludmales mode četrdesmitgadīgajā,? Kā tev vispār mēle pagriežas saukt par modi šos lauvas Bonifācija peldkostīmus? Tie nav peldkostīmi, tie ir cīkstoņa tērpi no pirmsrevolūcijas klaiņojošā cirka laikiem! Tādiem vēl jāpievieno Tarasa Buļbas ūsas un pudu smaga hantele”.
„Un klaču neaizmirsti līdzi paņemt. Dūmakainas rozes krāsā, protams. Un satilpini tajā visu to, ko te minēji, ieskaitot arī peldcepurītes pludmales čības, lai paslēptu artrīta skartos pirkstus. Bet mums, zini četrdesmit gados tādi pirksti vēl nav. Un arī pakaļa 1m x1m vairs nav, jo mums ir nauda liposakcijai, kosmetologam un labas sporta zāles abonementam”, – iebilst Lidija Rajevska neprasmīgajam stilistam.
Atsevišķa vieta pienākas matu griezumam. Ja agrāk sievietes matus grieza tāpēc, ka trūka labu matu kopšanas līdzekļu, tad tagad situācija ir mainījusies. Vismaz pieklājīgu karē var atļauties katra.
„Un pati ej apgriez matus, kā Hakamadai, tāpēc, ka īsi mati padara jaunāku, bet mēs četrdesmitgadnieces beidzot esam ataudzējušas biezus matus, tāpēc, ka esam beigušas krāsot tos mājās ar perhidrolu un zinām 33 veidus, kā pareizi mazgāt matus ar šampūniem bez parabēniem!”
„Sasauc par stilistiem sazina ko no ielas, ar tunelī nopirktu medicīnisko grāmatiņu un reģistrāciju, bet mums pēc tādiem viņu rakstiem bojājas nervi un kāpj spiediens!” – pilnīgi pamatoti runā blogere no patērētāja viedokļa.
Modei sievietei pēc 40 ir jāatklāj viņas skaistums, nevis jāslēpj. Vienīgais izņēmums var būt mode pilnīgām sievietēm pēc 40, liekās tauku krokas ir jāpaslēpj.