Kādā karstā 1953. gada vasaras dienā Parīzē modelētājs Ibērs de Živanšī savā darbnīcā gaidīja svarīgu viešņu. Kad sekretāre viņam paziņoja, ka ieradīsies miss Hepberna, viņš bija sajūsmā: pati Ketrīna Hepberna apmeklēs viņa modes namu!
Bet, kad uz sliekšņa parādījās Odrija, modelētājs bija vīlies. Lai gan filma „Romas brīvdienas” jau bija uzņemta, Francijā tā vēl nebija rādīta, tāpēc Ibērs meiteni uztvēra kā vienkārši ļoti pievilcīgu svešinieci.
Vēlāk dizainers atcerēsies: ”Viņa bija kā niedrīte. Vāja pusaudzīte dīvainās sandalēs, baltā futbola krekliņā, rūtainās piegulošās biksēs un jocīgā gondoljēru cepurē”. Hepberna bija ieradusies pie dizainera, lai tas izveidotu tērpus jaunajai filmai „Sabrina”, kurā viņa piedalīsies.
Taču Živanšī nebija ne laika ne vēlēšanās šūt tērpus nepazīstamai aktrisei, tāpēc viņš piedāvājaviņai izvēlēties kaut ko no viņa kolekcijas. Likteņa ironijas pēc, vienīgais „Oskars”, ko saņēma filma, bija par labākajiem tērpiem. Taču kā dizainere tika godināta Edīte Heda, kura bija veidojusi tērpus citiem filmas varoņiem.
LASI VĒL: Dēls dzirdēja, kā māte telefonsarunā kādam lūdza naudu. Pēc šīs sarunas viņš saraudināja savu māti
Lai atvainotos dizaineram, Odrija speciāli lidoja uz Parīzi. „Es mierināju viņu: „Odrij, pateicoties „Sabrinai” man uzradās tik daudz jaunu klientu, ka es nespēju visus apkalpot. Es kļuvu slavens un ne bez tavas palīdzības.” Tā sākās viņu draudzība.
Kopš tā laika, parakstot līgumus par filmēšanos, Odrija atrunāja, ka visus tērpus viņai šūs tikai un vienīgi Ibērs. Ikdienas dzīvē arī viņa ģērbās Ibēra veidotajos tērpos un ievēroja viņa ieteikumus. Laiks rādīja, ka tas nebija velti.
Starp Živanšī klientē, bija karalienes un prezidentu sievas, bet par mūzu kļuva tikai Odrija. Burtiski tūlīt pat Živanšī darbnīcā uzradās modele Hepberna, kura visas dzīves laikā uzturēja sevi teicamā formā.
Savas „mazulītes Odrijas” dēļ Ibērs bija gatavs uz visu: gribēja viņa smaržas, Živanšī palūdza parfimēram Fransisam Fabronam izveidot viņai jaunu aromātu. Kad smaržas parādījās veikalos, tās guva milzīgu popularitāti – visas vēlējās smaržot kā Odrija.
Tieši Živanšī modelējaTifānijas”. Pati Odrija šo lomu nosauks par labāko viņas mūžā, bet Ibērs pateiks, ka pateicoties šai kleitai viņš kļuva nemirstīgs.
Dizainers kļuva par aktrises labāko draugu: viņš bija blakus, kad Odrija izšķīrās ar savu pirmo mīlestību, viņš bija blakus, kad Odrijai piedzima nedzīvs bērniņš, viņš kļuva par krusttēvu viņas dēlam Šonam un viņš uzšuva viņai kleitu viņas kāzām ar Andrea Dotti.
LASI VĒL: Vīrs aizgāja prom no ģimenes, atstāja mani ar 6 bērniem bez naudas. Dzīve strauji izmainījās pēc tam…
Kad Ibērs uzzināja, ka aktrisei ir audzējs, arī tad viņš neatstāja viņu vienu. Radīt visus apstākļus transportēšanai uz Šveici? Vienkārši! Kad Odrija nomira, Ibēram pavisam nolaidās rokas. Pēc dažiem gadiem viņš sava modeļu nama vadību uzticēja Džonam Galjano, bet mūža pēdējos gadus viņš pavadīja piepilsētas mājā.
Kad dizaineram jautāja kaut ko par aktrisi, viņš tikai noslēpumaini teica: ”Viņa bija brīnumaina sieviete, un man viņa ļoti pietrūkst”. 2015. gadā viņš tomēr nolēma izdot Odrijai veidoto tērpu skiču grāmatu. Meistars pārdzīvoja savu mūzu par 25 gadiem.
Un saka vēl, ka draudzība starp vīrieti un sievieti nevar pastāvēt! Viņu attiecības bija spēcīgākas par mīlestību: šķita, ka šo cilvēku satikšanās bija plānota debesīs.