Kāds jauks stāsts atrasts internetā, kuru lasot, nāk prātā spilgti bērnības dzīves mirkļi. Nevaram nepiekrist, ka kādreiz bērnība bija citādāka. Vai tā bija labāka nekā tā ir šodien, par to katram no jums spriest – bet mums tā bija pilnīgi noteikti citādāka.
“Esmu dzimusi 1986. gadā un 90’tie ir gadi, kad visspilgtāk atceros savu bērnību, īpaši vasaras.. Mēs esam pēdējā paaudze, kura gāja ārā sētā spēlēties līdz melnai tumsai, līdz mamma nāca saukt mājās, bieži pat vispār nezinot kur mūs meklēt…
Mēs esam pirmie, kuri sāka spēlēt datorspēles (man ļoti patika Super Mario) un pēdējie, kuri ierakstīja dziesmas kasetēs no radio stacijām ar kasešnieku.
Dienas pavadījām ārā lecot klasītes un spēlējot spēles, spēlējoties “veikalos”, “dakteros” un “skolās”, braukājot ar riteni un kāpjot ar puikām kokos.
Mums pēkšņi radās ideja izdot sētas avīzi. Sapratām, ka tas būtu reāli kruti. Katrā numurā bija sētas ziņas, intervija ar kādu no mājas iedzīvotājiem, krustvārdu mīkla saistībā ar sētas dzīvi, vai cilvēkiem un konkurss. Avīzei bildes fotogrāfējām ar “ziepju trauku”, no kura pēc tam gājām bildes attīstīt.
Mika tētim darbā bija printeris (tas tik bija kaut kas!) Tad tur bija iespēja avīzes izprintēt un saskavot. Pārdevām pēc tam šķiet par kādiem 20 santīmiem mājas iedzīvotājiem un par dabūto naudu pirkām saldumus (visbiežāk tās bija LOVE IS košļenes un Manija, Ralis, Tiko, Dar2 un Fregata šokolādes) balvām priekš nākamā konkursa.
Atceros, kā mēs visas meitenes 17:00 skrējām iekšā skatīties “Rozalindu” (Talija bija mana mīļākā aktrise). Visa siena man bija ar viņas plakātiem nolīmēta). Vēl man ļoti patika “Beverly Hills” seriāls.
Mēs esam paaudze, kura brauca bez drošības jostām (tēta Žigulī nav paredzēts aizmugurē piesprādzēties vēl šodien) un gaisa spilveniem..dzīvojām bez “aifoniem”, rakstījām vēstules un veidojām “atmiņu klades”. Uzaugām bez profiliem, “laikiem” un “selfijiem” un tā es varētu turpināt vēl un vēl..
Tādēļ vēlos, lai jūs, kas arī esat dzimuši 80’tajos, tāpat kā es, padalieties ar savām spilgtākajām beztehnoloģiju bērnības atmiņām.”