Pirms kāda ilgāka laika internetā bija parādījies stāsts, par kuru ir vērts aizdomāties un kas dzīvē liek saprast, kuras ir tās pamatvērtības mūsu ikdienā.
Ar šo stāstu ir nepieciešams mums padalīties, jo uzskatām, ka šajā tik neparedzētajā laikā ikvienam no mums ir svarīgs tuvinieku atbalsts un ne tikai.
Kā vīrietis bija dalījes savā stāstā, tad viņš gulēja kādā slimnīcas palātā un tur netālu no viņa atradās vēl divi pacienti onkuļi. Viens onkulis gulēja pavisam kluss, neteica ne vārda, līdz ar to pašsajūta un veselība nebija tā labāka. Savukārt blakus viņam gulēja otrs onkulis, kurš visu laiku tik stāstīja un vārījās, cik labi viņam gāja Amerikā, kā viņš tur izklaidējās un kārtīgi nodeva “pa uguņiem”. Tikai viena maza piebilde, ko vīrietis bija piefiksējis, ir tas, ka to ballētāju onkuli tā arī īsti neviens neapmeklēja un par viņu neinteresējās, kā viņam tur tā veselība pēdējo pāris dienu laiku.
Taču pie otra onkulīša katru dienu nāca apciemot sieva un viņa bērni, kā arī sazvanās gan no rītiem, gan vakaros, vēlot labu nakti viens otram.
Pats vīrietis guļ un domā: Kam tā Amerika vērta un visas tās ballītes, ja dzīves izskaņā esi viens un nevienam nevajadzīgs. Kurš bagāts, kurš nabags. Bet katram jau savs, katram jau savas vērtības acīmredzot.
Cieni un mīli savus tuvieniekus!