Kāds vīrietis “Facebook” vietnē dalījās ar pārdomām, kuras piedzīvojis saistībā ar visu šobrīd, kas notiek visā pasaulē saistībā par vīrusu.
Vīrietis nolēmis atklāti pastāstīt, kā viņam klājies un ko viņš ir piedzīvojis.
Vīrietis raksta:
Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka,ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?‼
Jau ilgāku laiku klepoju un likās, ka klepus kā jau klepus un pāries. Dzēru zāles un turpinu strādāt. Pa vidu saprotu, ka ir lieliska iespēja aizbraukt uz Saremā un paskatīties augstākās klases volejbolu starp Igaunijas un Itālijas klubiem. Protams, izmantoju šo iespēju un aizbraucu. Šobrīd kopš tikšanās ar itāļu sportistiem pagājusi nedēļa, bet man joprojām ir klepus un situācija sāk pasliktināties, pievienojas arī citas sliktas sajūtas.
Ģimenes ārsti sazvanīt nevaru, tāpēc dodos uz slimnīcu, kur man nosaka bronhītu. Lai Rīgā nebūtu slimam jāsēž dzīvoklī, nolemju paņemt pāris brīvākas dienas un atveseļoties Vecpiebalgā pie mammas, jo jūtu, ka vajag mieru un jūtos gaužām slikti – sauss klepus, deguns ciet, galva sāp, bet it kā temperatūras nav.
Pa ceļam uz laukiem draugi sāk sūtīt informāciju, ka Igaunijā dēļ spēles, kuru apmeklēju, ir saslimuši cilvēki, slēgtas skolas un nopietna karantīna. Sāku visā iedziļināties un saprotu, ka esmu riska grupā, rodas pamatotas aizdomas par vīrusu.
Protams iespējamība ir gaužām maza, bet tomēr vēlā vakarā,ka iebraucu Vecpiebalgā un jāiet pie mammas, saprotu, ka nedrīkstu tā rīkoties un apdraudēt ģimeni, it sevišķi zinot,ka mammai ir astma. Izlemju braukt vēlā naktī atpakaļ uz Rīgu un pārbaudīties. Saskaros ar realitāti.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!