Mūs puķkopji jau sen iemīļojuši vijolītes to samtaino ziedu un daudzveidīgo formu un krāsu dēļ. Neraugoties uz šķietamo pieticību, vijolīšu laistīšanai, piebarošanai un kopšanai ir nepieciešamas noteiktas zināšanas.
Tāpēc esam pacentušies atklāt visizplatītākās kļūdas, kādas pieļauj puķkopji iesācēji. Nepieļauj tās, lai tavas vijolītes ir pateicīgas tev par regulāru un bagātīgu ziedēšanu.
Vijolīšu laistīšana
Sāksim ar nelielu vēsturisku atkāpi. Lai labāk saprastu šī stāsta varoni, būs vērtīgi uzzināt, kur un kad sākās tās triumfālais gājiens pa mūsu māju palodzēm.
Dabā sanpaulijas, kuras mēdzam saukt par vijolītēm, aug Austrum Āfrikas kalnu rajonos. Un tām nav nekā kopīga ar tām meža vijolītēm, kuras uzskata par nevainības simboliem, un kuras, kā ar smaržīgu paklāju, sedz mūs mežus maija sākumā.
Augu atklāja 1892. gadā barons Valters fon Sen-Pols, kura vārdā tas arī nosaukts. Plašākai publikai Āfrikas vijolīte tika rādīta starptautiskā puķu izstādē Ģentē 1893. gadā. Mūsdienās ir jau vairāk nekā 30 000 sanpauliju šķirņu.
Tagad arī tev ir skaidrs, kāpēc ūdenim, ar kuru laistīt vijolītes, ir jābūt siltākam par istabas temperatūru. Auksts ūdens var augam kaitēt. Nevajag arī vijolītes apsmidzināt. Šiem augiem patīk mitrs gaiss, tāds kā kalnu upju krastos. Bet vijolītes necieš, ja ūdens iekļūst zieda vidiņā. Tas var beigties ar lapu puvi.
Tāpēc nevajag liet puķu podā ūdeni lielā daudzumā. Labāk noliec trauku ar ūdeni blakus tam.
Apgaismojums
Lai cik tas dīvaini arī neliktos, viešņai no tālās Āfrikas nepatīk tieši saules stari. To ietekmē vijolītes lapas gūst apdegumus un augs sāk vīst
Droši vari likt sanpauliju uz ziemeļu, rietumu vai austrumu puses loga, bet uz dienvidu puses loga tev nāksies viņu ar kaut ko aizēnot.
Dažādu šķirņu vijolītēm vajadzīgs dažāds gaismas daudzums. Tāpēc pievērs uzmanību vijolītes lapām. Ja gaismas pietrūkst, lapas tiecas uz augšu, bet ja gaismas par daudz, lapas liecas pāri puķu poda malām uz leju.
Optimālā temperatūra
Vijolītes var ilgi un bagātīgi ziedēt, ja temperatūra telpā ir ap 20 grādiem. Vijolītes necieš caurvēju. Auksta gaisa ietekmē vijolītēm var kļūt bālas lapas un var sākties sakņu puve.
Vijolīšu piebarošana
Mums patīk vijolītes to kuplās ziedēšanas dēļ. Un panākt to var ar piebarošanas palīdzību. Visvienkāršāk ir nopirkt flakoniņu ar uzrakstu „Sanpaulijām”
Lietot to vajag pēc instrukcijas, pie saknēm. Lapas apsmidzināt nevajag, jo tās ir klātas ar matiņiem. Vislabāk ziedēšanu ietekmē piebarojums, kura sastāvā ir kālijs un mangāns. Šīs vielas viegli var iegūt, sagatavojot dabisku mēslojumu pēc mūsu receptes. Ņem svaigu banāna mizu un aplej to ar ūdeni. Noturi pāris dienas siltā vietā. Pēc tam aplaisti vijolīti vispirms ar siltu ūdeni un pēc tam ar jau sagatavotu banāna mizas uzlējumu.
Slimību profilakse
Visizplatītākā vijolīšu slimība ir miltrasa. Par tās cēloni var būt visdažādākie faktori, piemēram, nepietiekams apgaismojums, liels mitruma daudzums apvienojumā ar zemu temperatūru telpā, pārāk tuva kaimiņu būšana ar slimu augu, pārāk liels slāpekļa daudzums vai kālija trūkums augsnē.
Miltrasu var izārstēt, ja to sāk parādoties pirmajām slimības pazīmēm. Vijolītes lapas, kuras skarusi slimība, izskatās kā ar baltiem putekļiem klātas. Tikai tie nav putekļi, bet sēņu micēlijs. Un nomazgāt to neizdosies.
Ārstēt miltrasu var ar speciāliem preparātiem, kas nopērkami dārzkopju veikalos. No tautas līdzekļiem derēs ķiploks. Aplej 50 gramus sasmalcinātu ķiploku ar 2 litriem ūdens. Noturi diennakti, nokās un ar neatšķaidītu šķīdumu apstrādā slimo augu.
Ievērojot vijolīšu augšanai nepieciešamo laistīšanas, temperatūras un mitruma režīmu, tu panāksi to bagātīgu ziedēšanu un pasargāsi tās no miltrasas.