Tā jau ir, taču līdzsvaram jābūt. Nevajag gaidīt princi baltā zirgā, ideālu cilvēku nav. Labāk novērtēt vīriešus, kurus sastopi savā dzīves ceļā un dot viņiem iespēju sevi izpaust, izrādīt savas jūtas.
Vēl viena ļoti populāra paruna: „Necenties sataustīt upes dibenu ar abām kājām”. Man šķiet, katrs pa savam var interpretēt šos vārdus. Itālietes saka, ka tas ir tieši par tām, kuras pārāk steidzas attiecībās. Ja tu vēl tā īsti neesi iepazinusi savu izredzēto, nav uzreiz jāprecas un jādzemdē trīs bērni. Vispirms vienam otru jāiepazīst. Tāpat sievietei jābūt savai finansiālajai brīvībai un turībai. Citādi būsi pilnīgi atkarīga no vīrieša un nevarēsi vienkārši aiziet no attiecībām, ja tās tevi neapmierinās.
Par neveiksmēm
Itāļi neveiksmes cenšas sagaidīt ar optimismu. Kā gan citādi? Sēdēt pie sasistas siles, kā tajā vecajā pasakā? Par neveiksmēm itālietes joko: „Dzīve ir kā jaungada eglīte, vienmēr atradīsies kāds, kurš sasitīs kādu bumbu”.
Taču pašu galveno gudrību itālietes nodod no paaudzes paaudzē. Vecmāmiņas savām mazmeitām, mātes meitām. To vajadzētu atcerēties katrai sievietei, neatkarīgi no tautības un dzīves vietas. Tā skan tā: „Nekad neskrien pakaļ vīrietim un tramvajam. Aizies šis – nāks cits”.
Iespējams, šo vārdu autors ir vēlējies pateikt, ka katram mums ir vispirms jāiemācās vairāk mīlēt sevi, nekā citus. Un uzreiz jāpiebilst, kā gan mīlēt kādu citu, ja neesma nemaz iemācījušies mīlē sevi pašu? Liekas it kā vienkārši un jau dzirdēt frāze simts reizes, bet tas ir salīdzinoši būtiski!
Esi laimīga, pacietīga un mierīga, tad tu nepaliksi viena.
Kura no šīm gudrībām tev patika vislabāk?