Ir zaļās olīvas un melnās olīvas. To, ka melno olīvu dabā nav, zina daudzi. Bet nav daudz to, kas zina, kā zaļās olīvas pārtop par melnajām. Vai tas ietekmē garšu un vēl papildus lietas? Uzzināsim.
Itāļi mēdz teikt: „Lai būtu labi, dienā kādas 7 olīvas vajag”. Taču attiecībā uz melnajām olīvām viss ir otrādi. Dienā nevajag vairāk kā 7 tādas olīvas.
Zaļās ir īstas, dabīgas olīvas. Tās ir novāktas negatavas. Savukārt melnās ir skābinātas.
Uz etiķetes arī mēdz parādīties tāds apzīmējums kā E579. Olīvas paliek melnas, piesātinoties ar šo vielu, taču gatavākas tās nekļūst, tikai mīkstākas. Tāpat no šīs vielas tās iegūst arī raksturīgo specifisko garšu.
Melno olīvu garšu ar zaļo garšu nevar pat salīdzināt. Pie tam gatavas olīvas vienmēr maksās dārgāk, bet sanāk daudz lētāks par zaļajām, dabīgajām olīvām. Kādā nolūkā to dara?
Olīvu sagatavošanas tehnoloģija ir ļoti sena, jo olīvas pārtikā tiek lietotas jau daudzus, daudzus gadus. Lieta tāda, ka pēc novākšanas olīvas ir kārtīgi jāizmērcē sāls šķīdumā, lai izvilktu no tām rūgtumu. Tas ir tāpat kā ar rudens sēnēm, tikai daudz ilgāk. Gatavām olīvām, šis laiks ir aptuveni daži mēneši, bet zaļām, negatavām – ne mazāks par 6 mēnešiem!
Lai procesu paātrinātu, ražotāji augļus „vecina”. Procedūra aizņem tikai dažas dienas, bet tādā veidā sagatavotas olīvas ilgi uzglabājas. Ārēji tās ir līdzīgas gatavām olīvām, un daudzi domā, ka tās ir dabīgi gatavas.
Vislielākais olīvu ražotājs ir Spānija. ASV šādas melnās olīvas sauc par Kalifornijas olīvām, bet itāļi zina, kā atšķirt īstas melnās olīvas, kuras nogatavojušās kokā.
* Parasti gatavas olīvas ir lielākas par negatavām. Atkarīgs, protams, no šķirnes, bet jebkurā gadījumā jaunas ogas būs mazākas.
* Labas olīvas parasti pārdod sālījumā. Sālījumā tās arī tiek transportētas.
* Bieži vien sālījumam pievieno arī citronu un garšvielas.
* Labāk izvairīties no konservu kārbās pildītas produkcijas.
Melnajās olīvās ir ļoti daudz dzelzs. Ar pārlieku daudzu apēšanu tomēr nebūtu prāta darbs aizrauties.