Lielākās pilsētās un to mikrorajonos (jo īpaši NVS valstīs) bieži vien ir iespējams redzēt daidz 9-stāvu mājas. Protams, ikdienā cilvēks neaizdomājos par to, kāpēc ir deviņi stāvi, nevis desmit vai vairāk.
Tomēr, kā izrādās, tad visam šim ir izskaidrojums.
Atbilde ir visai vienkārša un galvenokārt saistīta ar drošību: standarta mehanizētās ugunsdzēsības mašīnai kāpņu augstums ir 28 metri. Un tieši tāds bija pieļaujamais augstums, kas bija paredzēts normatīvajos dokumentos.
Jāņem vērā arī faktu, ka viena stāva augstums ir 2,8 – 3,00 metri un tam vēl pieskaita cokola augstumu, tad vairumā gadījumu sanāk, ka ugunsdzēsības kāpnes sniedzas līdz 9. stāvam.
Celtnēm, kuru augstums pārsniedz 28 metrus, ir nepieciešamas neapdūmojamas kāpnes H1. Bet tie jau ir papildus izdevumi, attiecīgi arī 1 kvadrātmetra cena augs.
Arī vietu šādas kāpnes aizņems ēkā vairāk. Tāpēc arī šāds risinājums ir izdevīgs tikai mājām, kuras augstākas par 14 stāviem.
Jāņem vērā arī tas fakts, ka PSRS laikos tika taupīts viss iespējamais. 9-stāvenēs pēc valsts standarta bija nepieciešams tikai viens lifts, bet, sākot ar 10. stāvu – jau divi.
9-stāvu mājās pēc standarta nebija jābūt ne kravas liftam, ne gaisa, ne dūmu novades sistēmām un arī netika prasīti arī speciāli evakuācijas ceļi.
Visi minētie faktori būtiski ietekmēja izmaksas. 12 stāvu ēkā viens kvadrātmetrs izmaksāja krietni vairāk nekā 9-stāvu mājā.
Tagad, izlasot šo skaidrojumu, paliek skaidrāks, kāpēc tā tika celts un ar kādiem nolūkiem. Bet mēs jau tā esam pieraduši pie 9-stāvu mājām, ka pat neaizdomājamies, kāpēc tieši 9 stāvi.
žēl ka PSRS laikos domāja par cilvēku drošību. Tagad visu nosaka nauda. Ak jā tagad jau ar varu liek uzstādīt dūmu detektorus bet tas jau ir kā mironim plāksteris, informācija nekur tālāk nenonāk. Kā teica agrāk slīcēju glābšana ir pašu slīkstišo darīšana.