Ik pa laikam internetā parādās kāds stāsts, kur tiek aprakstīta kādu citu cilvēku dzīve. Lasot šāda veida stāstus, lasītājs var salīdzināt un iespējams pat novērtēt, kāda ir viņa dzīve un cik tomēr atšķirīga un grūta var būt citiem.
Ja reizēm liekas, ka mūsu dzīve ir tukša, garlaicīga un mums neveicas, tad ir vērts aizdomāties, kā citiem klājas.
Šoreiz stāsts ir līdzīgs. Tie, kas apmeklē Rīgu biežāk, jo īpaši Vecrīgu, tad būs manījuši, ka ik pa laikam tur var redzēt kundzi gados, kas tur pavada daudz laika, dungojot un cenšoties radīt prieku citiem.
Šoreiz kāda aculieciniece Vita Strode padalījās jaukā stāstā par šo kundzīti vārdā Austra, kas ne tikai prot dziedāt, bet arī bungot dažāda veida instrumentus.
Vita ar savu meitu bija piegājušas pie šīs sirmās kundzītes un aprunājās ar viņu. Izrādās, ka patiesi sirsnīgs cilvēks. Savu dzīves gājumu pastāstīja pavisam skaidri un gaiši, piebilstot, ka kādreiz bija agronoms pēc profesijas, un kādreiz dzīvojusi laukos.
Pēc tam pārcēlās uz Rīgu un kādu laiku arī dzīvoja patversmē, bet tur viņai nepatika, jo bija pārāk netīrīgs.
Papildus viņa piebilst, ka kāds pacienā ar kādu siltu dzērienu vai ēdienu, kāds iemet naudiņu, un tā viņa arī kaut kā cenšās izdzīvot.
Vienlaikus var just, ka no šī cilvēka plūst mīlestība un siltums – tā tik vien gribās ar šo kundzīti parunāties. Tiesa gan, pati Austra piebilst, ka piestāj aprunāties tikai vecāki cilvēki. Jaunajiem nav laika – tie dzīvo ātru dzīvi.
Dzīvo viņa Lokomatīves ielā, mazā istabiņā ar malkas apkuri.
Pilno stāstu lasīt šeit:
