Nezin kāpēc vientuļas sievietes dzīve mūsdienās ir romantizēta. Vēlos padalīties ar savu godīgo stāstu un parādīt tās otru pusi. Pilnīga laika trūkuma dēļ man pat mājdzīvnieku nekad nebija. Visu mūžu strādāju par ārsti. Un lai gan pilnīgi dievināju savu darbu, nevarēju pat savu personīgo dzīvi nokārtot.
Gadījās, ka mani pēkšņi izsauca uz mājas vizīti. Varēja zvanīt pat nakts vidū un svētku dienās. Neatteiksi taču, sāksies vēl runas, ka ārsts nav godprātīgs. Un bieži vien vēl nakts dežūras bija. Protams, reizēm manā dzīvē parādījās kavalieri. Tomēr ne pie kā nopietna šie romāni nenoveda. Diemžēl savā mūžā man tagad ir 61, es tā arī neapprecējos, un bērnu arī man nav.
Vientuļas sievietes dzīve
Sākumā man pat ļoti patika brīvas sievietes statuss. Es tā lepojos ar savu neatkarību. Uzskatīju, ka laulība ir pagātnes palieka. Un, ja godīgi, pat nedaudz baidījos saistīt ar kādu savu dzīvi. Taču tagad pēc daudziem gadiem domāju citādāk. Uzskatu, ka laulības institūts patiešām ir svarīgs. Vientuļa cilvēka dzīvē ir daudz grūtību, kuras ģimenē būtu vieglāk pārvarēt vai pat vispār no tām izvairīties.
Piemēram, man pietrūkst sabiedrības. Pastāvīgā darba dēļ es uzturu draudzīgas attiecības tikai ar kolēģēm, bet viņām jau sen ir ģimene, un viņām nav laika tikties ar mani. Bet tā gribas ar kādu padalīties ar savām domām un pastāstīt par visu, kas uz sirds. Īpaši grūti ir vakaros. Ļoti pietrūkst tuva cilvēka līdzās.
Otrkārt, man ir palicis grūtāk tikt galā ar sadzīves lietām. Bieži bojājas kaut kas no tehnikas, bet pati salabot to nevaru. Pagājušajā nedēļā putekļu sūcējs sabojājās, bet pirms mēneša krāns sāka tecēt. Protams, var jau izsaukt meistaru, bet, ja godīgi, no mediķa pensijas iztikai knapi pietiek.
Treškārt, esmu sākusi ļoti pārdzīvot. Katra sīkuma dēļ skrienu uz poliklīniku. Visu laiku liekas, ka kaut kas ar mani nav. Kolēģi saka, ka tas tāpēc, ka lielāko mūža daļu esmu strādājusi ar cilvēkiem. Nezinu, iespējams, ka viņiem taisnība. Bet katru dienu iemiegu ar grūtībām.
Visu brīvo laiku pavadu pie televizora. Humora raidījumi palīdz atslēgt prātu, bet esmu jau nogurusi no šiem šoviem. Gribas, lai kaut kas interesants notiktu reālajā dzīvē. Reizēm adu vai aizeju uz dārzu, bet tas neaizstāj dzīvo saskarsmi ar mīļu cilvēku.
Ja man būtu otra iespēja, es noteikti izveidotu ģimeni. Tagad man ir sajūta, ka savu dzīvi esmu nodzīvojusi nedaudz tukšāk.