Reiz mūs ar vīru uzaicināja uz neparastām kāzām. Neparastām tāpēc, ka tās bija lauku kāzas. Izlutinātam pilsētas iedzīvotājam pabūt tādās kāzās būtu neredzēts retums. Ja divos vārdos aprakstītu šo pasākumu, tie būtu „sajūsma” un „pārsteigums”. Un kas par vērienu! Ko vērta vien milzīgā telts ar lieliem klātiem galdiem.
Bet bija tajās kāzās kāda uzkoda, kuras dēļ metu neērtumu pie malas, piegāju pie līgavaiņa mammas un palūdzu recepti.
Jaukā Olga Vladimirovna atklāja nepārspējamās uzkodas recepti. Tajā ciemā „kāzu” gurķus bez etiķa ziemai gatavo tūlīt pēc novākšanas, pārlej ar akas ūdeni.
Pēc garšas šie gurķi atgādina mazsālītos, tikai ir kraukšķīgāki un aromātiskāki. Pie tam tos viegli pagatavot un tie labi glabājas.
Pārbaudījusi recepti ne reizi vien, mēs ar mammu pielāgojām to savam vasarnīcas variantam. Mamma sālīja gurķus tieši vasarnīcā piecu litru plastikāta pudelēs. Bet brīvdienās mēs ar vīru braucam, salasām gurķus, vedam uz pilsētu un tur lieku burkās.
Ja jūs, dārgie lasītāji, vēl aizvien domājat, ka jūs nevar pārsteigt ar sālītiem gurķiem, nesteidzieties ar atbildi. Recepte, par kuru stāstīsim, ir pelnījusi īpašu uzmanību.
Kaut vai tāpēc vien, ka gardāku par šiem „kāzu” gurķiem nebija ēdis vēl neviens no mūsu paziņām.
Ej uz nākamo lapu un uzzini, kā tos uztaisīt!