Interesants novērojums iz dzīves: laulības parasti izirst pirmo piecu gadu laikā vai arī tad, kad laulātie sasnieguši 40+ gadus. Pirmajā gadījumā viss skaidrs – neizturēja sadzīves grūtības, bet otrais gadījums ir interesantāks. Aiz muguras jau daudz kas, arī bērni ir un komforts.
Daži vīrieši aiziet pie jaunākām, bet vairākums vienkārši aiziet, kas vispār neiekļaujas nekādos veselā saprāta rāmjos. Vienkārši tāpēc, ka nevar dzīvot ar sievieti, kurai pāri par 40.
Nolēmām noskaidrot un pastāstīt jums, kāpēc vīrieši aiziet no sievietēm, kurām pāri par 40, bet tie, kuri paliek, tās vienkārši pacieš. Protams, tas neattiecas uz pilnīgi visiem vīriešiem, bet tādu vīriešu ir pietiekami daudz, lai par šo problēmu parunātu.
Nobriedušas sievietes, kurām vairāk par 40
Visapkārt to vien runā, kā par sievietes laimi, ciešanām, ziedošanos, bet par vīriešu grūtībām runāt nav pieņemts. Ja paraugās taisnībai acīs, kopš tā laika, kad sievietes mīlēja, cieta un nodarbojās tikai ar sadzīves lietām, ir palikuši tikai stereotipi. Sieviešu emancipācija, tas ir, cīņa par brīvību un tiesībām, ir spērusi milzīgu soli uz priekšu. Tik lielu, ka tā vien šķiet, ir pienācis laiks vīriešu emancipācijai.
Sanāk tā, ka kopdzīve ar mūsdienu emancipēto sievieti neattaisno pieaugušā un jau sen vairs ne tik hiperseksuālā vīrieša nervu zudumu. Citi vienkārši pacieš tādas sievietes tikai tāpēc, ka nevēlas piedzīvot visus šķiršanās trakumus: dalīt īpašumus, traumēt bērnus, pirkt jaunu dzīvokli.
„Kāpēc es paciešu? Kāpēc? Pēc 40 viņa zaudē vienīgo, kas viņā bijis sievišķīgs, – ārējo pievilcību”, – saka viens no vīriešiem.
Šeit svarīgi saprast, ka sievietes pievilcība nav tikai sejiņa, kājas, bet prasme uzlādēt atmosfēru ap sevi. Negrauzt vīrieša smadzenes ik dienu, bet ļaut viņam kaut nedaudz dominēt un justies kā aizstāvim.
Jāsaprot tas, ka viņam jādzīvo un jātiecas pēc kaut kā labāka tevis un bērnu dēļ, nevis jāklausās, cik tu esi laba – risini visas problēmas bez vīra palīdzības pelni milzu naudu, cauru dienu pavadi darbā. Tu nedāvā viņam maigumu un rūpes, viņš nedievina tevi un nejūtas kā vīrietis.
Paciest sievieti pēc 40 savā mājā var tikai tādā gadījumā, ja viņa nezaudē savu sievišķīgo magnētismu, arī 50 gados nezaudē, un 60, un pat 70 gados. Bet galu galā ne skaistumu, ne mājīgumu, ne lokanu ķermeni, ne personīgo komfortu vīrietis nesaņem. Pat tās sievietes, kuras uzaugušas provincē un kopš bērnības paļāvušās uz vīrieti, lielā pilsētā bieži vien kļūst par tām pašām feministēm.
Attiecībās viss notiek pēc principa: viņš tev, tu viņam. Un, ja kāds elements pazūd, tad savienība vai nu sabrūk, vai arī laulātie vienkārši dzīvo zem viena jumta un nekas vairāk. Vīrietis vienkārši pacieš sievu, bet ne mīl, ne dievina. Visdrīzāk, viņam ir mīļākā, vakarus viņš pavada labprātāk kopā ar draugiem, nevis ar ģimeni. Viņam labāk pilnīgi norobežoties no sievas, nekā justies kā niecībai.
Tāpēc, mīļās dāmas, palieciet sievišķīgas. Tev neviens neliedz būt veiksmīgai darījumu sievietei, spēcīgai personībai, kura durvis atsper ar kāju vai prāta ziņā apsteidz visus kolēģus vīriešus. Taču aizmirsti to visu tikko sper kāju pār savas mājas slieksni, un vienkārši esi maiga sieviete, kura iedvesmo savu vīrieti un uzlādē savu māju ar pozitīvu enerģētiku.
Un bez histērijas pieprasi visu to, bez kā nevar būt laimīga neviena sieviete pasaulē, – drošības sajūtu un visu, kas no tā izriet, – maigumu, dāsnumu, uzticību.
Iznāk tā, ka pie tā, ka vīrieši nevēlas palikt kopā ar sievietēm, kurām pāri 40, ir vainojamas pašas daiļā dzimuma pārstāves. Strīdīgs jautājums, protams, attiecību problēmās vainojami abi. Kā tu domā?