Cilvēks un mājdzīvnieki – visuzticamākie draugi. Šī draudzība pastāv jau gadsimtiem, jau ilgi mēs palīdzam viens otram. Arī tagad ir tādi, kas ne dienu nespēj izdzīvot bez sava mājdzīvnieciņa.
Taču ne katram ir dotas tādas jūtas. Ir cilvēki, kuri pret mājdzīvniekiem ir vienaldzīgi. Viņi raugās uz to no praktiskās puses: kopā ar mājdzīvnieku nav viegli? Vai viņiem vienkārši nav tik dziļu jūtu pret četrkājainajiem draugiem? Te nu viss nav tik viennozīmīgi, tāpat arī nevar pateikt, vai tas ir labi vai slikti. Šodien pastāstīsim, ko par šo interesanto tēmu domā praktizējošs psihologs.
„Mums mājās vienmēr ir bijis kāds četrkājainis. Vai nu sunītis, vai kaķītis, pat eži un kāmji. Vesels zooparks, ne dzīvoklis. Taču mums tas patika. Reiz ar kāmi bija atgadījums. Izbēdzis no savas burkas, tas izskrēja kāpņu telpā. Neviens vēl tagad nesaprot, kā viņš bija iemanījies ievelties spraugā starp ventilācijas caurulēm. Visi kaimiņi toreiz saskrēja uz viņa žēlabaino pīkstienu”, – stāsta psihologs.
Tādās situācijās cilvēks nāk palīgā. Vienaldzīgs var palikt tikai viscietsirdīgākais. Toreiz visi nāca līdzēt mazajam kāmītim. Viņš taču maziņš, dzīvs, īsts un viņš ir jāglābj. Pie tam, mēs taču esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām, – mājdzīvnieki ir kā bērni. Bet, kā zināms, visi vecāki vēlas, lai viņu bērniem viss būtu labi.
Taisnību sakot, problēmu ar mājdzīvniekiem ir krietni daudz. Tie ir izdevumi par pārtiku, rūpēšanās par viņu ārstēšanu, pastaigām, rotaļlietām, drošību. Kā arī raizes par to, ko viņi var nodarīt- tapetes sadīrāt vai kaut ko citu apēst. Un tomēr daudziem tas netraucē turēt mājdzīvniekus. Tas tāpēc, ka visā šajā lietā plusu ir vairāk.
Kāpēc vajag mājdzīvnieciņus?
Bērni ģimenēs, kurās ir mājdzīvnieki, aug veselīgāki gan fiziski, gan psihiski. Tas palīdz bērnā veidoties empātijai, atbildības sajūtai un ticībai sev.
Mājdzīvnieks var būt bērnam lielisks draugs. Bez tam, mājdzīvnieka turēšana ir savdabīga vakcinācija pret dažādām baktērijām un vīrusiem. Un tas, starp citu, ir sen jau zinātniski pierādīts.
Ģimenēs, kurās ir mājdzīvnieki ir spēcīgākas savstarpējās attiecības. Mājdzīvnieciņi it kā apvieno visus ģimenes locekļus. Kā suņi, tā arī kaķi maģiskā veidā paņem sev savu saimnieku stresu. Vajag tik paņemt klēpī dzīvnieciņu, paglaudīt to vai ieskatīties viņam acīs. Bez visa tā, gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir mājdzīvnieki, uzlabojas veselība. Kaut vai tas fakts vien, ka ar mājdzīvnieku biežāk nāksies iziet laukā. Un tas vienmēr ir veselīgi, īpaši, ja maz fizisko aktivitāšu.
Mājdzīvnieki glābj no vientulības. Siltais, dzīvais kamoliņš nomierina, dāvā mīlestību un siltumu. Starp citu, tikai suņi prot mīlēt pašaizliedzīgi. Saimnieks viņiem ir viss. Tāda, lūk, ir tīra un īsta mīlestība.
Visdrīzāk jau cilvēki, kuri nevēlas sev mājdzīvniekus, vienkārši nekad nav to pamēģinājuši. Kad uzzināsi, kāds tas ir prieks sadraudzēties ar četrkājaino draugu, vairs nekad nespēsi iedomāties savu dzīvi bez viņa. Taču ir jāatceras arī par atbildību. Ja pagaidām vēl neesi gatavs tam – nepārdzīvo. Pienāks laiks, un, iespējams, arī tu vēlēsies sev mājās kādu mājdzīvnieciņu.