Mūsdienu jauniešiem daudzas Padomju laika lietas var šķist dīvainas. Kuram tagad ienāks prātā skriet uz veikalu, lai atzīmētos rindā? Kurš šodien izmantos metālisku ierīci pret piena „pārskriešanu”. Šodien mēģināsim pārsteigt mūsu jauno paaudzi, pastāstot, ka tolaik bija arī konservēts ūdens!
PSRS laika konservi
Ja varam ticēt statistikas rādītājiem, tad PSRS konservu rūpniecība bija viena no spēcīgākajām pasaulē. Tika ražoti vairāk nekā 600 nosaukumu produkcijas. Daudzi droši vien atceras zivju konservus vai trīslitru sulu burkas, ko varēja redzēt veikalos 80-gados.
LASI VĒL: “Es esmu Katrīna, man ir 25 gadi…” Neliels stāsts, kas aizkustina līdz asarām un liek padomāt
Vispār PSRS bija konservu valsts. Un tas ir viegli izskaidrojams, jo valsts bija milzīga kara nometne, bet konservi bruņotu konfliktu gadījumos kļuva par galveno pārtikas veidu. Tie ilgi glabājās, bija viegli transportējami, tos nevajadzēja gatavot.
Jau 1940. gadā Padomju Savienībā tika ražots 200 miljoni kārbu gadā, tas bija pasaules rekords. Toreiz varēja atrast ap 40 veidu gaļas konservu, 38 dārzeņu, 55 zivju, vairāk nekā 100 augļu konservu un 22 veidus dažādu sulu.
Padomju pilsoņi pirmie pasaulē sāka konservēt gatavos ēdienus: tefteļus, čahohbili, kotletes, gulašu, lasi, putru ar gaļu un kur nu bez slavenajām tūristu brokastīm. Jau 30.-gados sāka ražot sakņu un augļu biezenīšus bērniem.
Kam gan vajadzīgs konservēts ūdens?
Pat tajā laikā, ko vēl runāt par mūsdienām, ūdens konservēšana šķita visai dīvaina. Vēl vairāk, bija vairāki šāda veida produkcijas veidi. Uz viena tāda produkta etiķetes ir atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu.
Konservētais ūdens ietilpa sausās pārtikas pakā glābšanas laivās. Tādas pakas bija paredzētas jūrniekiem, kuri bija palikuši dzīvi pēc kuģa nogrimšanas. Pēc instrukcijas tādu ūdeni varēja dzert tikai ārkārtas gadījumos. Pirms tam tika ieteikts vākt lietus ūdeni.
Ja tāds ārkārtas gadījums pienāca, tad vajadzēja izveidot kārbas vākā divus caurumus un pa malciņam dzert, taupot ūdeni, līdz tiek sagaidīta palīdzība. Tādus konservus izsniedza arī jūrniekiem uz zemūdenēm.
Kā tika ražots konservētais ūdens?
Ņēma avota ūdeni, uzvārīja to, pievienoja askorbīnskābi un aizvākoja kārbas. Produkta derīguma termiņš bija 2 gadi. Uzglabāt to varēja visai plašas temperatūras robežās: no -35 līdz +66 Celsija grādiem.