Tagad Deividam ir 25 gadi. Viņi ar Kostu vēl aizvien ir kopā. „Viņš ir mans dēls – vismaz sajūtu līmenī pilnīgi noteikti. Viņš ir arī mans labākais draugs, un es darīšu visu, lai parūpētos par viņu”, – saka Kosta.
Drīz pēc tam, kad Deivids nonāca pie Kostas, viņu nācās nogādāt slimnīcā. Tolaik Kosta un viņa ģimene vēl nezināja par Deivida veselības izaicinājumiem.
Vēlāk ārsti konstatēja, ka dzīve viņam nebūs viegla. Deivids nevar runāt, viņš ir pastāvīgi jāpieskata, viņu nevar atstāt vienu.
Deivida kopšana nav viegls uzdevums Kostam un viņa 72 gadus vecajai mātei. Veseļošanās maksā lielu naudu. Bez tam, kādam visu laiku jāatrodas blakus Deividam. Kosta uztraucas par to, kurš rūpēsies par dēlu, kad viņa vairs nebūs. Tagad viņš cenšas atrast puiša īsto tēvu un citus radus, lai risinātu šo jautājumu kopīgi.
Taču Kosta, tāpat kā līdz šim, mīl Deividu un nedomā neko mainīt savā dzīvē. “Deivids ir mana dzīves mīlestība, es negrasos nevienam viņu atdot”, – atzinās Kosta.
Tevi aizkustināja šis stāsts?