Mans vecais paklājs vairs nestāv pieliekamajā. Vienīgais, ko nožēloju, ir tas, ka neizmantoju to tādā veidā agrāk

Šūpuļtīkls ir lieliska lieta atpūtai, tās ir šūpoles, tikai tu tajās guli. Ir patīkami tajās šūpoties, nomierināties un atslābināties svaigā gaisā. Skaties un priecājies uz zilajām debesīm caur koku lapotni, un ir tik labi ap sirdi. Šūpuļtīklu vajadzētu dārzā.

Ne jau visu laiku strādāsi. Tā ir neaprakstāma sajūta, ko izbaudi atpūšoties šūpuļtīklā, to nevar salīdzināt ne ar ko. Man patīk tā vieglā lidojuma sajūta, ko tā dāvā. Šūpuļtīkls arī izdaiļo tavu teritoriju ar savu eksotisko izskatu. Pirktie šūpuļtīkli izskatās labi. Tiesa gan, to cena ir, manuprāt, nedaudz par lielu.

Taču šūpuļtīklu varam viegli pagatavot paši no blīva materiāla.

Man ienāca prātā ideja uzmeistarot tādu no paklāja, kurš jau sen satīts stāv pieliekamajā. Tas ir izturīgs, blīvs, kā reiz- tieši tas, kas vajadzīgs.

Gandrīz katram no mums ir kāds tāds paklājs. Gandrīz pilnīgi jauns, izmest tādu žēl. Un tieši tos var izmantot labiem mērķiem.

Materiāli, kas izmantoti šūpuļtīkla pagatavošanai:

Paklāja gabals 1×2 m

14 metri stingras auklas. Man bija zīda lente. Pirku saimniecības preču veikalā.

2 lāpstu kāti

Tas viss neizmaksāja dārgi, un tā ir cena par savu mieru un labsajūtu.

Darba gaita:

Vispirms jāatšuj paklāja malas, bet tā samazinātos šūpuļtīkla garums, tāpēc nolēmu izveidot cilpas.

Katrā pusē pa 7 cilpām. Cilpas garums 35 cm. Piešuvu tās ar resniem zīda diegiem ar čigānu adatu.

Tas bija darbietilpīgs darbs paklāja biezuma dēļ. Šajās cilpās abās pusēs ievēru lāpstu kātus.

Piekāršanai piešuvu pa 2 siksnām.

Rotājumam izmantoju padomju laiku bārkstis un mākslīgos ziedus.

Un, protams, lai aiz priekiem neizkristu no šūpuļtīkla, vispirms vajag apsēsties tajā pa vidu, pēc tam apgulties uz muguras, un tikai pēc tam iecelt kājas.

Lūk kāds skaistums man sanāca! Visa ģimene jau novērtēja. Vienīgais, ko nožēloju, ka tādu šūpuļtīklu neuzmeistaroju jau agrāk.

Video ar pamācību: