Stāšanās laulībā ļauj vīrietim pāriet jaunā pašattīstības līmenī, iejusties atbildīgajā ģimenes galvas lomā, vēlāk arī vecāka lomā. Taču attiecības ar sievu ne vienmēr izveidojas saulainas. Reizēm pat izrādās, ka vīrieti ar šo sievieti vispār nekas nesaista, tikai sadzīves rūpes.
Šodien parunāsim par to, kā pārdzīvot laulības krīzi un vai ir vērts to darīt, ja spēcīgu jūtu pret otro pusīti nav. Interesanti, ko par to domā profesionāli psihologi.
„Ceturto gadu esmu precējies, bērnu nav, sievu nemīlu. Pēc pirmajiem pieciem laulībā nodzīvotajiem mēnešiem pat gāju projām, taču sava vājā rakstura dēļ atkal atgriezos, jo nespēju izturēt vientulību. Bet vēl vairāk baidījos, ka vispār palikšu viens”, – stāsta 30 gadīgais Sergejs.
„Par mīlestību runa nevarēja būt jau pirms kāzām, mani vienkārši aizkustināja viņas gādīgā attieksme pret mani, saimnieciskums un divistabu dzīvoklis. Kad sniedzām iesniegumu, es šaubījos, bet vēlme dzīvot atsevišķi no vecākiem un cerība, ka viņas aizkustinošā attieksme pret mani aizstās spilgto krāsu trūkumu dzīvē, ņēma virsroku.
Taču es kļūdījos. Tagad man nākas maksāt par savu savtīgumu. Mūsu ģimenes dzīve rit klusi un rāmi, mēs dzīvojam savā ģimenes ligzdā, ēdam, kopjam dzīvokli, dzīvojam atsevišķi no vecākiem. Taču mīlestības nav un nav arī laimes sajūtas.
Es pavadu kopā ar viņu katru atvaļinājumu, taču labsajūtas vietā izjūtu drīzāk dusmas par veltīgi zaudēto laiku. Bieži domāju par to, ko varētu šobrīd darīt kopā ar citu sievieti. Sāku pat iepazīties internetā, taču tāpēc, ka esmu precējies, nevaru pretendēt ne uz ko vairāk, kā vienkārši tikšanos”, – saka vīrietis.
„Protams, no malas var likties, ka vienīgā izeja ir šķiršanās. Taču doma par to liek žēlot spēkus un līdzekļus, kas ieguldīti mājokļa labiekārtošanā, ko vajadzēs zaudēt, jo citādāk rīkoties nevarēšu. Turklāt noīrēt dzīvokli būs dārgi, bet atgriezties pie vecākiem nav variants, jo vairāk tāpēc, ka tēvs pēdējā laikā pasācis dzert un rīkot drāmas.
Turklāt, es nevaru iedomāties, kā izskaidrot to sievai, mēs ar viņu pat nestrīdamies, un no malas izskatās, ka mums viss ir vienkārši lieliski. Es reizēm šaubos, ka pēc tik nelietīgas rīcības es vispār vairs atradīšu sievieti, kuru varēšu iemīlēt”, – dalās Sergejs.
Vispirms jau gribas atzīmēt, ka tādu gadījumu ir daudz, kad, dzīvojot nīstā laulībā, vīrietis un sieviete turpina saglabāt ģimeni, jo apstākļi uz to spiež. Bet labi ir tas, ka Sergejam pietika drosmes atzīt pašam sev, ka problēma ir un kur tā ir, kas viņu neapmierina.
„Rodas iespaids, ka Sergejs pats uzskata sevi par neizlēmīgu, pat par vāja rakstura cilvēku. Tāda attieksme pašam pret sevi viņu nomāc, traucē baudīt dzīvi. Vispirms viņam jāatgriež pašcieņa, citādi nekādas pārmaiņas viņa dzīvē prieku neienesīs”,- ir pārliecināta psiholoģe Lusija Mikaeljana.
„Ir jāatceras, kādas īpašības sevī viņam patīk, ar kādu savu rīcību viņš lepojas, kādus savus lēmumus viņš uzskata par pareiziem. Lai viņš atceras situācijas, kad citi cilvēki ar viņu lepojās.
Mainot attieksmi pašam pret sevi, vīrietis noteikti varēs citādāk paraudzīties gan pret apkārtējiem, gan pret savu paša sievu. Iespējams, ka viņš ieraudzīs kaut ko vairāk, nevis panīkušu mājsaimnieci. Tagad, kad viņš nenovērtē pats sevi, tas met ēnu arī uz sievu. Iespējams, zemapziņā viņš domā: „Vai tad cienīga sieviete var būt kopā ar tādu neievērojamu vīrieti, kā es?” – domā speciālists.
Ne velti saka, ka pasaules uzskats daudzējādā ziņā ir atkarīgs no tā, kā mēs uztveram paši sevi. Un tāpēc, sekojot šiem ieteikumiem, vīrietis ne tikai varēs saskatīt sievā kaut ko interesantu un iedvesmojošu, bet varēs arī pats kaut ko jaunu ierosināt.
Un pat, ja laulības krīzi pārdzīvot un ģimeni saglabāt neizdosies, tad abi varēs uzsākt jaunu dzīvi, nekoncentrējoties uz negatīvu, bet pieņemot jaunas iespējas, ko piedāvā pasaule.